|
ПамятьПамятьLatvijas Universit?te Fizikas un matem?tikas fakult?te Datorzin?t?u noda?a Atmi?a, t?s att?st??ana refer?ts Darba autors: xxx DatZ B 97029, 2DZ3 -1999- Saturs Atmi?as mode?i 3 1. Vair?katmi?u modelis 3 2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis 3 3. Semantisko t?klu modelis 3 Atmi?as strukt?ra un funkcijas 4 ?stermi?a atmi?a 4 Ilgtermi?a atmi?a 5 Aizmir?ana 7 Aizmir?anas l?kne. 7 Iegaum?t un atcer?ties 8 Izmantot? literat?ra 10 Atmi?as mode?i Pamat? darbu ar atmi?u var iedal?t tr?s f?z?s: kod??ana – saglab??ana – aktualiz??ana Tom?r nav vienota viedok?a par katra atsevi??? procesa norisi. T? viet? apl?ko da??dus atmi?as mode?us. 1. Vair?katmi?u modelis Waugh un Norman (1965) atmi?u iedala prim?raj? un sekund?raj?. Ien?ko?? inform?cija nok??st prim?raj? atmi??, kur? vienlaic?gi var glab?ties 5-9 objekti (items). Regul?ras atk?rto?anas rezult?t? objekti no prim?r?s atmi?as nok??st sekund?raj?, kas nodro?ina ilgsto?u uzglab??anu. ?aj? gad?jum? turpm?ka atk?rto?ana vairs nav nepiecie?ama. Atkinson un Shiffrin (1965, 1968, 1971) ?? dal?juma apz?m??anai lieto terminus “?stermi?a atmi?a” (?TA) un “ilgtermi?a atmi?a” (ITA). ?stermi?a atmi?? inform?cija glab?jas aptuveni 30 sekundes, ilgtermi?a atmi?? t? p?riet atk?rtojot. Min?tie autori papildin?ja ar? saj?tu atmi?as koncepciju. Inform?cija saj?tu atmi?? tiek uzglab?ta pavisam ?su br?di – vizu?l? (Ikon) 0,5 sekundes, audit?v? (Echo) da?as sekundes (Sperling, 1963). Ja ?ai inform?cijai piev?r? uzman?bu, t? tiek pak?auta apstr?dei ?stermi?a atmi??. Cowan (1988) uzskata, ka ?TA un ITA veido vienotu veselu, no k? ?TA ir akt?v? da?a. 2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis Craik un Tulving (1975) p?t?ja v?rdu atcer??an?s atkar?bu no to uztver?anas un apstr?des veida – izskats, skan?jums, semantisk? j?ga. Ar katru n?ko?o l?meni atcer??an?s varb?t?ba pieauga. Piem?ram, tie eksperimenta dal?bnieki, kuriem lika nov?rt?t teksta saturu, uzr?d?ja lab?kus rezult?tus nek? tie, kuriem ?aj? pa?? tekst? lika saskait?t “a” burtus. Walker un Jones (1983) ?o konceptu papildin?ja ar elabor?cijas j?dzienu. Ar to saprot apzin?tu abstrakciju mekl??anu inform?cijas reprezent?cijai atmi??. Elabor?cija nodro?ina efekt?v?ku atmi?as izmato?anu. 3. Semantisko t?klu modelis Daudzi autori ir izstr?d?ju?i mode?us iesp?jamajai atmi?as organiz?cijai, m??inot izskaidrot piek?uvi inform?cijai. Hierarhijas, kuru j?dzienu kompleksums pieaug virzien? uz virsotni (Collin un Quillian), matricas (Broadbent) un kategorijas, p?c kur?m tiek sa??iroti objekti (Smith). Turpm?k p?rsvar? tiks apl?kots vair?katmi?u modelis. Atmi?as strukt?ra un funkcijas P?tot atmi?u, izdala tr?s t?s sast?vda?as – saj?tu, ?stermi?a un ilgtermi?a atmi?u, no kur?m b?tisk?k?s ir p?d?j?s divas. 1. z?m?jums. Atmi?a. ?stermi?a atmi?a ?stermi?a atmi?? vienlaic?gi iesp?jams glab?t apm?ram septi?us objektus. Lai gan tas ir atkar?gs no konkr?t? indiv?da, novirze parasti nep?rsniedz p?ris objektus. Tas noz?m?, ka patva??gu 5 ciparu virkni, piem?ram, 2 7 6 4 9 m?s sp?jam piln?b? patur?t atmi??, turpret? virkni, kas sast?v no 15 cipariem, piem?ram, 2 7 6 5 8 3 7 5 8 4 3 6 6 7 5 tikai fragment?ri. Inform?cijas uzglab??anas laiks vienreiz?jas iegaum??anas gad?jum? nep?rsniedz da?as sekundes. Lai to palielin?tu, nepiecie?ama atk?rto?ana. Visviegl?k tas ir verb?las inform?cijas gad?jum?, nedaudz gr?t?k - ar citiem inform?cijas veidiem. ?stermi?a atmi?a darbojas p?c rindas principa – t.i., ja jaunajam objektam pietr?kst vietas, tas p?rkl?j objektu, kur? visilg?k jau atradies atmi??. Pa?i objekti var b?t ar? daudz sare???t?ki nek? iepriek??j? piem?r? izmantotie. Galvenais nosac?jums – katram objektam j?atbilst semantiskai vien?bai, ko iesp?jams identific?t ar ilgtermi?a atmi?as pal?dz?bu. K? piem?ru var min?t v?rdus. Virkni no 5 patva??gi izv?l?tiem paz?stamiem v?rdiem iegaum?t ir tikpat viegli k? 5 ciparus vai 5 burtus, kaut gan burtu kopskaits ?aj? virkn? var iev?rojami p?rsniegt 7. 15 v?rdu gad?jum? m??in?jums lemts neveiksmei, t?pat k? ar 15 cipariem, piem?ram: m?s eksperiments sp?t pier?d?ties m?nus ?stermi?a septi?i gaita atmi?a vienlaic?gi divi uzglab?t plus ka objekti Turpret?, ja v?rdi ir savstarp?ji saist?ti, tos patur?t atmi?? nesag?d? ?pa?as gr?t?bas, piem?ram, Eksperimentu gait? pier?d?jies, ka m?su ?stermi?a atmi?a vienlaic?gi sp?j uzglab?t septi?us plus m?nus divus objektus. Ar? ?aj? gad?jum? v?rdu skaits iev?rojami p?rsniedz devi?us, ta?u k??das, atgrie?ot inform?ciju, diez vai b?s noz?m?gas. Tas r?da, ka inform?ciju iesp?jams saist?t v?l augst?kos l?me?os nek? burti vai v?rdi, un, prasm?gi to izmantojot, ?stermi?a atmi?as apjomu var iev?rojami palielin?t. ?o t?zi apstiprina apstiprina eksperiments, ko 1965. gad? veica DeGroot. Eksperimenta dal?bniekiem vajadz?ja p?c ?stermi?a atmi?as atjaunot ?aha poz?cijas. K? jau bija sagaid?ms, labi ?ahisti pie??va maz k??du, bet ies?c?ji pareizi novietoja tikai da?as fig?ras. Eksperimenta otraj? da?? fig?ras uz ?aha galdi?iem tika izvietotas patva??gi. ?oreiz labo sp?l?t?ju rezult?ti nokrit?s l?dz ies?c?ju l?menim, turpret? p?d?jo rezult?ti praktiski neat???r?s no iepriek??j? eksperiment? uzr?d?tajiem. No t? var secin?t, ka specifisku probl?mu abstrakcijas un paraugi, kas glab?jas ilgtermi?a atmi??, var b?tiski ietekm?t darbu ar ?stermi?a atmi?u. ?aha gad?jum? t?s ir savstarp?ji saist?tas fig?ru kombin?cijas. ??du paraugu atpaz??ana palielina pieejamo faktu apjomu, k? rezult?t? daudzus uzdevumus iesp?jams paveikt ?tr?k. Katrai saj?tu sist?mai ir sava ?stermi?a atmi?a. L?dz ?im izdal?tas un izp?t?tas runas/dzirdes un vizu?l? ?TA, ta?u nav izsl?gta ar? o?as/gar?as un taustes ?TA eksistence. Inform?cija, kas izteikta ar valodas pal?dz?bu, nok??st fonolo?iskaj? ?TA, turkl?t t? var b?t gan vizu?la (rakstveida), gan audit?va (mutiska). Vizu?laj? ?TA nok??st p?r?j? vizu?l? inform?cija. T?p?c, lai pan?ktu optim?lu iegaum??anu, ieteicams kombin?t tekstu?lu un grafisku att?lojumu. J?iev?ro, ka vizu?l? inform?cija parasti ir neprec?z?ka un to ieteicams dubl?t ar valodas l?dzek?iem. Ilgtermi?a atmi?a Ja ?stermi?a atmi?as saist?ta ar akt?vaj?m nervu ??n?m (smadze?u darb?-ba), tad ilgtermi?a atmi?as saturs glab?jas k? saites starp neironiem (smadze?u strukt?ra). No t? izriet divas b?tisk?k?s ITA ?pa??bas – neierobe?ots inform?cijas uzglab??anas ilgums un gandr?z neierobe?ots apjoms. V?l j?min lielais laika pat?ri??, kam?r inform?cija tiek p?rv?rsta smadze?u strukt?r?. Tas pieaug, atkar?b? no inform?cijas uzglab??anas ilguma. Ilgtermi?a atmi?a nodro?ina sekojo?as funkcijas: objektu atpaz??anu un to saist?bu ar laiku, vietu un citiem objektiem. Lai taup?tu vietu, inform?cija tiek glab?ta maksim?li abstrakt? veid?, t?d?? p?c reprezent?cijas atmi?? ne vienm?r var restaur?t t?s s?kotn?jo formu. Atmi?? jau eso?as abstrakcijas atvieglo reprezent?ciju, t?p?c liela noz?me ir 2. z?m?jums. Nervi. atbilsto?o pamatj?dzienu apguvei un to sasaistei ar sekojo?ajiem faktiem. Godden un Baddelay 1975. gad? p?t?ja apk?rtnes mai?as ietekmi uz atmi?u. Div?m nir?ju grup?m vajadz?ja iegaum?t sarakstu ar v?rdiem, vieni to dar?ja pludmal?, otri – j?r?. Ab?m grup?m pan?kumi bija l?dz?gi. Ta?u, kad grupas apmain?ja viet?m, iegaum?to v?rdu skaits saruka par 40%. ?is efekts izskaidrojams ar to, ka, lai nostiprin?tu inform?ciju atmi??, tiek izmantotas asoci?cijas, kur?s neapzin?ti tiek lietoti apk?rtnes elementi. Ja br?d?, kad j?atgrie? inform?cija, ?ie elementi nav pieejami, atcer??an?s ir apgr?tin?ta. Tas attiecas ar? uz situ?cijas kontekstu k? t?du. No t? izriet, ka apm?c?bai b?tu j?notiek apst?k?os, kas tuvin?ti pielietojumam. Piem?ram, universit?t?m tipisk? apm?c?ba auditorij?s uzskat?ma par apgr?tin?tu, ja vien par m?r?i neuzskata eks?mena k?rto?anu taj? pa?? telp?. Izskaidrot atmi?as darb?bu m??in?ts jau sen. T? rezult?t? radies ne mazums “d?vainu” teoriju. T?, piem?ram, 50-tajos un 60-tajos tika mekl?tas “atmi?as molekulas”. ??s teorijas piekrit?ji uzskat?ja, ka atmi?a smadzen?s eksist? da??du olbaltumvielu veid?. 70-tajos gados aktu?la bija “vecm?mi?as ??nas” teorija. Atsevi??as atmi?as, piem?ram, par savu vecm?mi?u, glab?jas vien? vien?g? nervu ??n?. Tom?r ?? ideja dr?z vien tika atsp?kota. T? k? nervu ??nas past?v?gi atmirst, visu laiku vajadz?tu zust atmi??m par atsevi???m person?m, objektiem, notikumiem utt., kas ac?mredzami neatbilst paties?bai. ?obr?d ir noskaidrots, ka atmi?as glab?jas nervu ??n?s un to savstarp?j?s sait?s. M?su smadzen?s ir aptuveni 100 miljardi nervu ??nu, un katra no t?m var b?t savienota ar 10000 cit?m. Princip? smadzenes ir kabe?t?kls vair?ku simtu t?ksto?u kilometru garum?, pa kuru pl?st str?va. T? var gan aktiviz?t, gan aiztur?t nervu ??nu. Aktiviz?cijas gad?jum? sign?ls tiek nos?t?ts t?l?k kaimi?iem. Kas tad notiek br?d?, kad m?s atceramies savu vecm?mi?u? Fiks?tai sejai atmi?? atbilst noteikta nervu ??nu kombin?cija, kuras tiek reiz? aktiviz?tas. To elektrisk?s aktivit?tes rezult?t? smadzen?s rodas modelis, kas reprezent? vecm?mi?u. Kas nosaka, cik ilgi ?is modelis b?s pieejams? P?c zin?tnieku dom?m atmi?u notur?bu nosaka divi faktori: reprezent?cij? iesaist?to ?unu skaits un t?s savienojo?o sai?u stabilit?te. Jo vair?k ??nu, jo stipr?ks sign?ls. Jo bie??k k?da no atmi??m tiek izsaukta, jo stabil?kas k??st saites. Atmi?as darb?b? v?rojama darba dal??ana. Piem?ram, k? atmi?? tiek att?lots z?mulis? Inform?cija par kr?su, formu un funkcij?m glab?jas da??d?s smadze?u viet?s, atkar?b? no saj?tu org?na, ar kuru var identific?t atbilsto?o ?pa??bu. Vajadz?bas gad?jum? no t?m vien? mirkl? atkal var izveidot vienotu modeli. Jaut?jums par to, k? tiek noteikta ?pa?ibas pieder?ba objektam, joproj?m ir atkl?ts. Eksist? hipot?ze, p?c kuras par identifikatoru uzskat?ma nervu ??nu aktiviz?cijas frekvence. Piem?ram, nervu ??nas, kur?s glab?jas inform?cija par z?muli, aktiviz?jas 50 reizes sekund?, bet t?s, kur?s par pap?ru, tikai 30. Aizmir?ana To, kas notiek smadzen?s, kad m?s aizmirstam inform?ciju, m??ina izskaidrot divas teorijas: atmi?as laika gait? izgaist; jaun?ki iespaidi piln?b? vai da??ji p?rkl?j vec?kos, t?d?j?di sare???jot piek?uvi. Ja, saska?? ar pirmo teoriju, atmi??m b?tu j?paz?d, tad aizmir?ana notiktu proporcion?li pag?ju?ajam laikam. Tas l?dz ?im nav apstiprin?jies. K?ds holandie?u p?tnieks veica ??du eksperimentu: se?us gadus vi?? veidoja kartot?ku, kur? pierakst?ja visus savus iespaidus. P?c tam tika p?rbaud?tas vi?a atmi?as par katru atsevi??u dienu. Reiz?m vi?am bija nepiecie?ams pal?dz?t, piem?ram, pateikt, ar ko vi?? konkr?taj? dien? ir sarun?jies, toties p?c tam vi?? sam?r? prec?zi sp?ja atst?st?t sarunas saturu. T?d?j?di zin?tnieks atcer?j?s katru dienu pag?ju?o se?u gadu laik?. Atmi?u zudums netika nov?rots. Galvenais atmi?u zuduma iemesls ir stress. Cilv?kam, kuram regul?ri n?kas uz?emt p?r?k daudz inform?cijas, ir liel?kas izredzes kaut ko aizmirst. Papildus ?im eksist? ar? fiziolo?isks aspekts. P?rm?r?ga stresa hormona kortizola koncentr?cija kait?gi iedarbojas uz nervu ??n?m. Par t? produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gad?jum? kortizols sagatavo ?ermeni c??ai vai b?g?anai. Kol?dz hormons sasniedz Hypothalamus, t? produkcija tiek p?rtraukta. Ja ?? dab?g? kontrole nedarbojas, k? tas, piem?ram, ir cilv?kiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodar?ts kait?jums smadzen?m, tai skait? ar? atmi?ai. Ja depresiju izdodas nov?rst, smadze?u darb?ba atjaunojas iepriek??j? l?men?. Ebbinghaus aizmir?anas l?kne Neraugoties uz savu cien?jamo vecumu (1885), aizmir?anas l?kne diezgan prec?zi apraksta probl?mu, kas saist?ta ar jaunas inform?cijas apg??anu. Jau p?c 30 min?t?m atmi?? no t?s b?s palikusi tikai puse. Lai gan turpin?jum? l?kne k??st l?zen?ka, vid?ji no jaunapg?t?s vielas atmi?? paliek tikai piekt? da?a. T? k? nav iesp?jams iepriek? noteikt, kas ?aj? da?? ietilps, j?samierin?s ar zaud?jumiem un j?m??ina tos kompens?t ar atbilsto??m iegaum??anas strat??ij?m. No t?m visbie??k lietot? ir m?c??an?s nevis l?dz br?dim, kad viela ir apg?ta, bet gan atk?rto?ana n-t?s reizes p?c k?rtas. Jau 19. gadsimta literat?r? nor?d?ta ??das r?c?bas bezj?dz?ba. Ebbinghaus eksperiment?li konstant?ja, ka gan tie, kuri m?c?s l?dz apg??anai, gan tie, kuri atk?rto, n?ko?aj? dien? zina tikpat daudz (prec?z?k – tikpat maz). Atk?rto?ana, kas seko uzreiz p?c m?c?bu f?zes, situ?ciju neuzlabo. Tom?r risin?jums ir tie?i atk?rto?an?. Ta?u pie t?s j??eras tikai p?c zin?ma laika. Kol?dz zin??anu l?menis sasniedz 100%, atk?rto?anu p?rtrauc … lai pie t?s atgrieztos p?c divreiz ilg?ka laika. ?aj? zi?? paz?stam?k? ir t.s. 5-10-20 programma. P?c m?c?bu vielas apg??anas b?tu j?iev?ro tr?s p?rtraukumi pirms s?kt atk?rtot – 5, 10 un 20 min??u garum?. Protams, interv?lu garumu var main?t, saglab?jot proporciju, atkar?b? no apg?stam? priek?meta. Vienu m?nesi atv?l?t m?c?b?m 10 min?tes dien? dod nesal?dzin?mi vair?k nek? vienreiz m?nes? m?c?ties 5 stundas no vietas. 3. z?m?jums. Aizmir?anas l?kne. Aizmir?ana ir dabisks process. T? ir saist?ta ar m?su smadze?u darb?bas veidu. Aizmir?anu izraisa: stress. Visbie??k sastopamais c?lonis, ta?u no t? ir iesp?jams izvair?ties. vecums. Da?a atmi?as vecum? pasliktin?s, un to nov?rst nav iesp?jams. narkotikas, medikamenti, alkohols. Ja smadzenes nav tiku?as pak?autas gadiem ilgai iedarb?bai, p?rtraucot ?o vielu lieto?anu, atmi?ai ir labas izredzes uzlaboties. Kan?die?u zin?tnieki pier?d?ju?i, ka alkohols “dz??” tie?i pirms lieto?anas sa?emto inform?ciju. ??anas paradumi, sevi??i nepietiekams uzturs. depresijas. Ietekme l?dz?ga k? stresam. nervozit?te. Iegaum?t un atcer?ties Sekojo?? iegaum??anas strat??ija dota Andreas Jorde redakcij?. T?s izkl?st? vi?? lietojis ??dus terminus: |Termins |Apz?m?jums |Inform?cijas | | | |glab??anas ilgums | |Ultra?stremi?a |U?TA |20 sekundes | |atmi?a | | | |?stermi?a atmi?a |?TA |30 min?tes | |Ilgtermi?a atmi?a |ITA |Neierobe?ots, ta?u| | | |var zust pieeja | Lai inform?ciju m?r?tiec?gi novietotu ITA, ?si pirms aizmir?anas t? ir apzin?ti j?atceras. Lai nezaud?tu pieeju ITA saglab?tajai inform?cijai, t? regul?ri j?atk?rto, pak?peniski palielinot interv?lus. Ieteicamais variants – 1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas, atk?rto?anas beigas. Dzejo?u iegaum??ana Izlasiet divas rindi?as un t?l?t t?s bals? atk?rtojiet no galvas (deklam?jot ieteicams skat?ties uz aug?u). T?s tagad atrodas U?TA. Izlasiet un atk?rtojiet v?l divas “divrindes”. Ja tas aiz?em vair?k par 20 sekund?m, samaziniet teksta apjomu. Atk?rtojiet visas 6 rindi?as. T?s tagad atrodas ?TA. Iegaum?jiet v?l 4-5 ??das “se?rindes”. Tas aiz?ems aptuveni 8 min?tes. Seko 5-10 min??u p?rtraukums, lai atcer??an?s neb?tu p?r?k viegla. Atk?rtojiet visas 30 rindi?as. T?s tagad atrodas ITA. N?ko?o atk?rto?anu ieteicams veikt p?c da??m stund?m, vislab?k pirms gul?tie?anas. Ar? turpm?kaj?s dien?s v?lams p?ris reizes atk?rtot iegaum?to. Sve?valodas v?rdu iegaum??ana Jaunos v?rdus ieteicams sadal?t blokos pa 4 l?dz 6 v?rdi katr?. Ja vien? pieg?jien? cen?as apstr?d?t vair?k v?rdu, pirmie parasti tiek aizmirsti. Izlasa, atk?rto, turpina ar n?ko?o bloku. Sistem?tiski str?d?jot, ??d? veid? ?TA var ielas?t 25 v?rdus 5 min?t?s. P?rbaude uzreiz p?c visu v?rdu iegaum??anas nedod v?lamo rezult?tu. Ieteicams 10 min??u p?rtraukums, p?c kura visu atk?rto. Tagad v?rdi atrodas ITA. M?c?bu kartot?ka Kartot?kas kastei ir 5 nodal?jumi, katrs n?ko?ais divreiz liel?ks par iepriek??jo, pirmais ir vismaz?kais, piem?ram, 1-2-4-8-16. Karti?as vien? pus? raksta jaut?jumu, otr? – atbildi. Ieteicams atv?l?t vietu ar? apstr?des datumiem. Ar karti?as aizpild??anu parasti pietiek, lai to atcer?tos ar? n?ko?aj? dien?. Jaunu karti?u ievieto pirmaj? nodal?jum? un apstr?d? n?kamaj? dien?. Atz?m? apstr?des datumu, izlasa jaut?jumu, atbild, sal?dzina atbildi. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz otr? nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma beig?m. P?riet pie otr? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas vismaz 3 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz tre?? nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma beig?m. P?riet pie tre?? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas vismaz 6 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz ceturt? nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma beig?m. L?dz?gi apstr?d? atliku?os nodal?jumus. Ja uz jaut?jumu atbild?ts pareizi, karti?a nok??st n?kamaj? nodal?jum? (no piekt? nodal?juma t? tiek iz?emta no kartot?kas), ja ne – karti?a nok??st pirmaj? nodal?jum?. ?? metode nodro?ina gadiem ilgu pieeju ITA saglab?tajai inform?cijai. 4.z?m?jums. M?c?bu kartot?ka. Izmantot? literat?ra 1. Stangl W. Werner Stangls Arbeitsblдtter: 7. Ьberblick Gedдchtnismodelle; 8. Struktur und Funktion des Gedдchtnisses; 9. Das Vergessen; 10. Lernen und Gedдchtnis; Gedдchtnistraining, Gedдchtnishilfen, Gedдchtnistricks. http://paedpsych.jk.uni- linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsblaetter.html 2. Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens http://paedpsych.jk.uni- linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHNIKORD/Auswendiglernen.html 3. Klein K-M. Das Kurzzeitgedдchtnis http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm 4. Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedдchtnis eines Rechenkьnstlers http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm |
|
