Darba speka loma uznemejdarbiba

uz??mum?;

lielu lomu sp?l? kontakti ar priek?nieku, jo tas veido cilv?cisk?s

attiec?bas;

ir j?atz?st darbinieka cilv?cisk?s v?rt?bas;

motiv?cija paredz gar?go, fizisko sp?ju un sp?ku izmanto?anu nosprausto

m?r?u ?steno?anai, t?d?? darbiniekiem, kas izr?da interesi par savu

profesion?lo darb?bu j?rada apst?k?i, lai vi?i var?tu realiz?t un pielietot

savas rado??s sp?jas;

ir j?atsak?s no principiem, kas paredz darba ?auru specializ?ciju;

m?r?tiec?gi j?papla?ina izpild?t?ju atbild?ba, uzticot vi?iem piem?ram,

pa?kontroles, patst?v?gas materi?lu pas?t?jumu, saskarsmes ar pat?r?t?jiem,

pas?t?t?jiem funkcijas. Visi ?ie faktori rad?s liel?ku interesi par darbu.

darbs j?organiz? t?, lai indiv?dam b?tu iesp?ja p?rvar?t savas person?bas

v?j?s puses un pilnveidoties ar? ikdienas darba ritum?.

1. . Motiv??anas veidi

Cilv?ki ir da??di, vi?iem ir da??das intereses un vajadz?bas. K? ar?

ir da??das situ?cijas: at??iras darbs, at??iras uzdevumi un m?r?i, at??iras

laika periodi. Viss ir at??ir?gs, tom?r viens un tas pats paliek tas, ka

cilv?ks p?c b?t?bas ir sli??is un neko nedara, kam?r vi?am nav vajadz?bas

jeb intereses to dar?t.

M?s noskaidroj?m, ka gan motiv?t?ji, gan demotiv?t?ji var b?t

visda??d?kie. Visus faktorus, kas motiv? darbinieku, var?tu sadal?t 3

lielas grup?s: monet?rais atalgojums jeb nauda, nemonet?rais atalgojums un

bailes.

Nauda

M?su nabadz?gaj? sabiedr?b?, kur ir daudzas neatrisin?tas sadz?ves

probl?mas valdo?ais uzskats - jo vair?k maks?s, jo lab?k str?d?s - ne

vienm?r ir pareizs. Ja darbinieki b?s sa??mu?i vien?du atl?dz?bu, tas neb?t

nenoz?m?, ka attieksme pret darbu vi?iem b?s vien?da, jo k?dam varb?t ir

daudz svar?g?ks br?vais laiks, atzin?ba, iesp?jas lab?k, rado??k str?d?t.

Kaut gan p?rsvar? Latvija joproj?m ir t?da situ?cija k? cilv?ki str?d?

tikai lai nopeln?tu.

?odien tiek izmantotas daudz algu sist?mas, ta?u par popul?r?ku k??st

t.s. PBR (Pay By Result) algas sist?ma, kur? alga tiek uzl?kota k?

divpus?js lielums - algas nemain?g? garant?t? da?a un piemaksa atkar?b? no

darba rezult?tiem. Katrai no sist?m?m ir savi plusi un m?nusi, bet

vislab?k? no motiv?cijas teorijas raugoties, ir diferenc?ta atalgojuma

sist?ma, jo darbinieki j?t, ka vi?i tiek atalgoti atbilsto?i vi?a

ieguld?jumam, nevis laikam, pavad?tajam darb?.

Monet?rais atalgojums vajadz?bas tie?i neapmierina, jo darbiniekam

nauda pati par sevi nav vajadz?ga. Naudas, k? atalgojuma noz?me, par?d?s

tikai tad, kad t? var apmierin?t konkr?tas vajadz?bas. Ja ??s vajadz?bas

tiek apmierin?tas sav?d?k, vai citas vajadz?bas ir p?r?kas, tad naudas

instrument?lajai noz?mei ir maz?ka v?rt?ba un t? nav sevi??i izmantojama

motiv??an?, tad vad?t?jam ir j?m??ina atrast citas (nemonet?ras)

vajadz?bas, kuras apmierinot, var pan?kt v?lamo rezult?tu.

Nemonet?rais atalgojums

Kas ir nemonet?rais atalgojums? Tas ir jebkur? atalgojums, ja vien t?

nav nauda. Tas var?tu b?t gan mazi?as d?vani?as, gan k?du ?pa?u ties?bu

pie??ir?ana vai izcel?ana citu vid?, gan ar? vienk?r?ais “paldies”. Citiem

v?rdiem sakot, atalgojums nav ?sti "maksa par padar?to", bet gan atl?dz?ba,

un tas ir ?oti b?tiski. Nemonet?rais atalgojums nevar past?v?t bez monet?r?

atalgojuma, bet ir efekt?v?ks motiv?t?js nek? nauda. K?p?c? M??in?sim to

noskaidrot ar piem?ra pal?dz?bu.

K?dos valsts departamentos X un Y darbinieki sa?em labu algu, ?r?jie

darba apst?k?i ir it k? vien?di, bet b?tiska at??ir?ba ir t?da, ka

departamenta X vad?t?ja pavisam neinteres?jas par to k? tiks izpild?ts

uzdotais uzdevums, k? ar? nekad neteiks neko labu par izpildes "kvalit?ti",

t.i. neteiks "J?s ?odien labi pastr?d?j?t" vai "J?s nevar?tu nos?t?t ?o

v?stuli pirms promie?anas" [ir jau p?ri 12.00] vai kaut ko l?dz?gu.

Savuk?rt departamenta Y vad?t?ja cen?as par labi padar?to darbu pateikties,

ja ir j?raksta v?stule, kaut gan jau ir p?ri 12.00, pal?gs to uzrakst?t,

nevis pav?l?s k? to dara X departamenta vad?t?ja. Un k?di tad ir rezult?ti?

Departamenta X visi izpilda uzdoto tik t?lu, cik to prasa priek?niece, nav

nek?du spo?u ideju (piem?ram, k? uzlabot departamenta darbu), jo darbinieki

zina, ka vi?us tik un t? neatbalst?s; bet departamenta Y darbinieki cen?as

atrast k?das efekt?v?kas darba metodes, palielin?s vi?u pa?cie?a un darbs

sokas.

Protams, daudz n?cies dzird?t " kabat? neieliksi", es var?tu

atbild?t uz ?o sekojo?i: bet vai J?s b?tu apmierin?ti, ja pat "paldies"

neteica? Dom?ju ka n?. K? jau tika min?ts iepriek?, naudai ir svar?ga loma,

ta?u neiz??iro?a, jo cilv?kiem ir tieksme iztur?ties ar citiem l?dz?gi tam

k? izturas ar vi?iem pa?iem.

Piem?r? tika min?ts tikai viens nemonet?r? atalgojuma paveids, proti,

uzslava. Bez tam past?v ar? citi, kuri ?auj cilv?kiem justies noz?m?giem

sav? uz??mum?, k? ar? vi?i j?t ka vi?us ciena. Tas viss palielina darba

ra??gumu, neizlietojot lielus naudas l?dzek?us.

Visu iepriek? teikto grib?tos apstiprin?t ar da?u cilv?ku izteiksm?m

?aj? sakar?:

Str?d?jiet kaut k? svar?g?k? nek? nauda d??.

Pa??miens, k? var att?st?t lab?ko, kas ir cilv?kiem, ir vi?a v?rt?bas

atz??ana un atbalst??ana.

Organiz?cija eksist? tikai t?d??, lai pal?dz?tu cilv?kiem paveikt to, ko

vienatn? vi?i nevar?tu paveikt.

Uzdodiet jaut?jumus, nevis pav?liet.

S?si r?pes, p?ausi iniciat?vu.

Darbinieks ir ideju avots, nevis vienk?r?i p?ris str?d?jo?u roku.

Darb?, kas orient?ts uz cilv?kiem, ir tikai viena pan?kuma atsl?ga, -

uztic?ba.

Bailes

Daudzos uz??mumos Latvij?, k? ar? cit?s valst?s, ir t?di cilv?ki, kas

baid?s, un ir priek?nieki, kas uztur ??s bailes. Bailes var b?t

visda??d?k?s: no bail?m tikt uzbr?ktam l?dz pat bail?m tikt atlaistam.

Jebkuras bailes var motiv?t izpild?t pras?mo, bet k? jau tika min?ts

iepriek?, ar to vien nepietiek. Ja neb?s labv?l?gas psiholo?isk?s

atmosf?ras, tad var samazin?ties cilv?ku tonuss un k? rezult?ts samazin?s

darba ra??gums, vai ar? tas nav tik augsts k? var?tu b?t.

K?p?c t? notiek? Psiholo?i skaidro, ka j?b?t harmonijai gan cilv?ka

iek??j?, gan ?r?j? vid?, tad cilv?ks ir apmierin?ts. No motiv?cijas

teorijas raugoties, cilv?ks darbojas, lai apmierin?tu k?du vajadz?bu. L?dz

ar to, apvienojot ?os divus uzskatus, var teikt, ka cilv?ks cen?as pan?kt

harmoniju, un motiv?t noz?m? pal?dz?t pan?kt harmoniju. Ir pietieko?i

viegli pan?kt, lai ?r?j? vid? b?tu harmonija, bet tas ir neiesp?jams, ja

iek??j? ir v?tra. Bailes rada t?du spiedienu, ka cilv?ks vai nu sace?as,

vai nosl?dzas sev? un nekas vi?u vairs neinteres?. T?p?c ir ?oti b?stami,

ka darbinieki baid?s.

No otr?s puses, ?slaic?gam periodam bailes var dot j?tamu r?vienu uz

priek?u, bet tas ir tikai ?sam laika periodam, jo cilv?ki cent?sies

izvair?ties no vi?u bai?u avota.

Rezum?jot, var teikt, ka bailes var b?t motiv?t?js, bet tikai ?sam

laika periodam, pret?j? gad?jum?, bailes var ne tikai nemotiv?t, bet ar?

motiv?t pret?j? virzien?.

1.11. Darba samaksas un motiv?cijas mijiedarb?ba

Norm?l? ekonomisk? situ?cij? darba tirg? eksist? t?ds moments, kad

palielinoties darba samaksas l?menim, darba pied?v?jums samazin?s.

Darbinieks ?aj? situ?cij? nopelna pietieko?i un vi?am liel?k? v?rt? ir

laiks.

Galvenie darba motiv?cijas punkti var?tu b?t:

1. personas profesion?l? izaugsme;

2. redz?t sava darba aug?us kop?j? uz??muma att?st?b?, redz?t uz??muma

darba perspekt?vas;

3. g?t pe??u.

Atkar?b? no katra cilv?ka individu?li, vi?? var sa?emt ?oti labu

atalgojumu un vairs neko citu vi?am nevajag, var sa?emt labu atalgojumu

plus apmaks?tu apm?c?bu un vi?am b?s par maz. T?p?c jau ar varu darba

dev?js darbinieku netur?s, ta?u bie?a darbinieku mai?a nen?ks par labu,

pirmk?rt, uz??muma reput?cijai, otrk?rt, bremz?s uz??muma att?st?bu un

varb?t pat norm?lu ikdienas darbu.

Ide?li, ja uz??mum? jau ir izstr?d?ta darba samaksas organiz?cija un

mekl?jot jaunus darbiniekus, uzzinot katra konkr?ta kandid?ta m?r?us, darba

dev?js var pied?v?t jau konkr?tus darba samaksas variantus.

1.12. Darba samaksas organiz?cija

Vispirms jau darbiniekiem ir noteikta “ciet?” alga. Par darbinieku

tiek veikti visi LR likumdo?an? noteiktie nodok?u atskait?jumi. Algas tiek

reizi gad? indeks?tas, ?emot v?r? infl?cijas l?meni valst?.

T?l?k seko da??di bonusi:

1) mobilais t?lrunis;

2) apmaks?ta profesion?l? izgl?t?ba – kursi, semin?ri u.c.;

3) tiek nosl?gts patapin?juma l?gums par darbinieka personisk? transporta

l?dzek?a izmanto?anu darba vajadz?b?m. L?gum? ir paredz?ts, ka darba

dev?js apmaks? transporta l?dzek?a oblig?to civiltiesisko apdro?in??anu,

kompens? degvielas pat?ri?u, kas pat?r?ts darba braucienu laik?, kompens?

transporta l?dzek?a tehnisk?s apkopes izdevumus;

4) ja darbiniekam nav personisk? transporta l?dzek?a, vai ar? t? tehniskais

st?voklis neapmierina darba dev?ju, darbinieks var pretend?t uz dienesta

automa??nu, kuru dr?kst izmantot ar? personisk?m vajadz?b?m;

5) darba dev?js var nodro?in?t darba apst?k?us darbinieka dz?ves viet?, ja

darbinieks pats v?las, t.i., uzst?d?t uz??muma ?pa?um? eso?u datortehniku

darbinieka dz?ves viet?, lai darbinieks var?tu p?c sav?m v?lm?m veikt

darbu ar? sav?s m?j?s.

2. Praktisk? da?a

2.1. Uz??muma darbinieku motiv??anas meto?u anal?ze

Lai izp?t?tu motiv?ciju un ar to saist?t?s probl?mas, firm? tika

veikta pla?a anket??ana. Aptauja tika veikta starp 46 str?dniekiem, k? ar?

ofisa darbiniekiem. Es dom?ju, ka ar? it k? nepiln?gi ieg?t? inform?cija

var?tu sam?r? objekt?vi raksturot situ?ciju vis? uz??mum?, jo, k? liecin?s

v?l?k ieg?tie dati, motiv?cijas probl?mas at??iras starp da??dos amatos

str?d?jo?ajiem firmas darbiniekiem.

Lai uzzin?tu a/s “Gai?ezers plus” darba ??m?ju pa?reiz?jo motiv??anas

pak?pi, tika izmantotas ??das motiv??anas teorijas:

1. A. Maslova vajadz?bu hierarhija;

2. F. Hercberga divfaktoru teorija;

3. gaidu motiv??anas teorija;

4. taisn?guma motiv??anas teorija;

5. stimul?jo??s motiv??anas teorija.

2.1.1. Darbinieku motiv?cija p?c A. Maslova vajadz?bu hierarhijas

Lai uzzin?tu k?da ir a/s “Gai?ezers plus” darba ??m?ju vajadz?bu

hierarhija p?c A. Maslova teorijas, uz??mum? str?d?jo?ie tika l?gti

aizpild?t anketu (skat. 1. pielikumu), p?c kuras rezult?tiem var?tu

spriest, k?das vajadz?bas – fiziolo?isk?s, dro??bas, soci?l?s, atz??anas

vai pa?apliecin??an?s – ir domin?jo??s.

P?c anket??anas, kuras ietvaros tika aptauj?ti 100 darbinieki, tika

ieg?ti ??di rezult?ti.

Lai viegl?k var?tu redz?t, k?da ir a/s “Gai?ezers plus” darbinieku

vajadz?bu strukt?ra p?c A. Maslova teorijas, ieg?tie rezult?ti par?d?ti

grafisk? veid? (skat. 3. att?ls.).

3. att?ls. A/s “Gai?ezers plus” darba ??m?ju vajadz?bu hierarhija

K? redzam 3. att?l?., darbiniekiem vissvar?g?k?s ??iet tie?i dro??bas

vajadz?bas. Aptauj?tie darbinieki vajadz?bu p?c dro??bas ir nov?rt?ju?i ar

4213 punktiem. Tas noz?m?, ka uz??muma vad?t?jam visliel?k? uzman?ba b?tu

j?piev?r? tie?i darba garantijai, darba apmaksas garantijai, k? ar? darba

dro??bai. Darbinieki b?s augstu motiv?ti, ja vi?i b?s dro?i par to, ka vi?u

vieta uz??mum? ir stabila, vi?i p?k??i netiks atlaisti no darba. Svar?gi ir

ar? tas, lai darbinieki b?tu dro?i par to, ka par padar?to darbu vi?i

sa?ems atbilsto?u atalgojumu, ka vi?u p?les tiks attiec?gi nov?rt?tas.

Ar 3679 punktiem darba ??m?ji ir nov?rt?ju?i vajadz?bu p?c atz??anas.

Pie ??m vajadz?b?m, k? jau min?ts darba teor?tiskaj? da??, pieder bie??kas

un paties?kas uzslavas, atzin?bas izteik?ana citu kl?tb?tn?, darbinieka

darba rezult?tu v?rt?jums, k? ar? karjeras iesp?jas.

Ar nedaudz maz?ku punktu skaitu darbinieki nov?rt?ju?i vajadz?bu p?c

pa?apliecin??an?s, pie kur?m pieder iesp?ja darbiniekam par?d?t savas

rado??s potences, pal?dz?ba n?kamo “horizontu” sasnieg?an?, k? ar? iesp?ja

risk?t un eksperiment?t, pieaicin??ana probl?mu risin??an?, projektu

izstr?d? un v?l??an?s neatpalikt, kad k?ds darbinieks izdara “izr?vienu”.

Ar? soci?l?s vajadz?bas tiek v?rt?tas tikai nedaudz zem?k. Darbinieki

to ir nov?rt?ju?i ar 3200 punktiem. Tas noz?m? vad?t?jam pastiprin?ta

v?r?ba b?tu j?piev?r? ar? t?diem darbinieku motiv?ciju ietekm?jo?iem

faktoriem k? labv?l?gai saskarsmei darbinieku vid?, kop?giem kolekt?viem

pas?kumiem, sapulc?m, darbinieku jubileju atz?m??anai. Darbinieki regul?ri

b?tu j?nodro?ina ar visu jaun?ko inform?ciju, kas attiecas uz vi?u darbu un

uz??mumu kopum?. Uz??muma vad?bai ir j?prot darbiniekiem izskaidrot

organiz?cijas m?r?us un j?par?da darbinieku liel? noz?me to sasnieg?an?.

Viszem?k – tikai ar 2474 punktiem –darba ??m?ji ir nov?rt?ju?i

fiziolo?isk?s vajadz?bas.

T?tad no iepriek? secin?t? izriet, ka a/s “Gai?azers plus” vad?t?jam

uz doto br?di un v?l vismaz tuv?kaj? laik? maksim?las p?les b?tu j?velt?

darbinieku dro??bas vajadz?bu uzlabo?anai, bet relat?vi maz?kas

fiziolo?isko vajadz?bu apmierin??anai.

2.1.2. Darba ??m?ju motiv?cija p?c F. Hercberga divfaktoru teorijas

Lai uzzin?tu k?da ir a/s “Gai?ezers plus” darba ??m?ju motiv?cija p?c

F. Hercberga motiv??anas teorijas, darbinieki tika l?gti aizpild?t anketu

(skat. 2. pielikumu).

Apkopojot datus, kas par?d?ja, cik augstu darbinieki v?rt? F.

Hercberga izvirz?tos motivatorus un higi?nas faktorus, varam secin?t, ka

visus darbiniekus var iedal?t div?s grup?s. Pirmaj? grup? ietilpst visi

str?dnieki, otraj? grup? ceha vad?t?ji un ofisa darbinieki

(administr?cija). ?o grupu ietvaros par?d?s l?dz?gs visu faktoru

nov?rt?jums, protams, ar da?iem iz??mumiem.

Vispirms apl?kosim str?dnieku, motivatoru un higi?nas faktoru

v?rt?jumu (skat. 4.att?lu).

[pic]4. att?ls. Str?dnieku motivatoru un higi?nas faktoru v?rt?jums

P?c ieg?tajiem rezult?tiem (str?dnieku) varam redz?t, ka darbinieki

ir apmierin?ti ar 9 faktoriem (tie, kuru v?rt?jums atrodas zem v?lam?s

situ?cijas l?knes), bet nav apmierin?ti ar 5 motiv?ciju ietekm?jo?iem

faktoriem (tie faktori, kuru v?rt?jums atrodas virs v?lam?s situ?cijas

l?knes).

Vispozit?v?k str?d?jo?ie str?dnieki un ir nov?rt?ju?i soci?lo statusu

(eso?? situ?cija ir nov?rt?ta par 6 punktiem augst?k), k? ar? organiz?cijas

darb?bu (6 punkti). Augstu tiek v?rt?tas ar? attiec?bas starp darbiniekiem

(5 punkti), tie?? vad?t?ja attieksme (5 punkti), k? ar? profesion?l?

izaugsme un atbild?bas pak?pe (abiem faktoriem 5 punkti).

V?l str?dnieki ir apmierin?ti ar karjeras iesp?j?m (3 punkti), darba

apst?k?iem un personisko dz?vi (abiem faktoriem 1 punkts).

Viskritisk?k? situ?cija ir ar darba procesu un darba alg?m (abiem

faktoriem 11 punkti). Min?tie darbinieki ir neapmierin?ti ar? ar pan?kumu

g??anas iesp?j?m darb? (7 punkti), k? ar? ar darba vietas saglab??anas

garantij?m (5 punkti) un pan?kumu atz??anai (2 punkti).

Ofisa darbinieku motivatoru un higi?nas faktoru v?rt?jums jau

relat?vi daudz at??iras no p?r?jo uz??mumu darbinieku motiv?ciju

ietekm?jo?o faktoru v?rt?juma (skat?t 6. att?lu).

[pic]6. att?ls. Ofisa darbinieku motivatoru un higi?nas faktoru v?rt?jums

6. att. varam redz?t, ka uz??muma ofisa darbinieki un cehu vad?t?ji

pozit?vi v?rt? 7 motiv?ciju ietekm?jo?os faktorus, bet negat?vi – 4

faktorus, 4 motiv?ciju ietekm?jo?ie faktori ir ieguvu?i nenegat?vu

v?rt?jumu.

Vispozit?v?k tiek nov?rt?tas attiec?bas ar padotajiem (12 punkti), k?

ar? darba vietas saglab??anas garantiju (7 punkti). Pozit?vi tiek v?rt?ti

ar? t?di motiv?ciju ietekm?jo?i faktori k? attiec?bas starp darbiniekiem

kopum? (3 punkti), k? ar? soci?lais statuss, karjeras iesp?jas,

profesion?l? izaugsme un atbild?bas pak?pe (visiem faktoriem 1 punkts).

Nenegat?vi tiek v?rt?ti t?di faktori k? darba apst?k?i, organiz?cijas

darb?ba, tie?? vad?t?ja attieksme un person?g? dz?ve (0 punktu katram

faktoram). ?is faktoru v?rt?jums liecina par to, ka vad?bai ir jau tagad

j?dara viss, lai ?ie motiv?ciju ietekm?jo?ie faktori neieg?tu negat?vu

v?rt?jumu.

Visnegat?v?k tiek v?rt?ta darba (11 punkti). Negat?vi tiek v?rt?ta

ar? pan?kumi darb? (3 punkti), darba process (2 punkti), k? ar? pan?kumu

atz??ana (1 punkts).

Apl?kosim, k?das ir darbinieku algas pa m?ne?iem, turkl?t j?piemin,

ka alga ir nemain?gs lielums un nav atkar?gs no realiz?cijas daudzuma

(skat. 7. att?lu). ?rt?bas un uzskat?m?bas d?? par?d??u atsevi??i visu

str?dnieku algas kop?, administr?cijas darbinieku algu summu un direktora

algu m?nes?.

7. att?ls. Str?dnieku algas

K? jau min?ju str?dnieku algas ir nemain?gs lielums un nav atkar?ga

no realiz?tiem pakalpojumiem, tas noz?m?, ka algas nav piesaist?tas

darbinieku ieguld?tajam darbam, l?dz ar to varam secin?t, ka darbinieki nav

ieinteres?ti str?d?t ar maksim?lu atdevi, jo vi?u alga nav proporcion?la

padar?tajam darbam.

Ar F. Hercberga motiv?cijas teorijas pal?dz?bu ieg?tajos rezult?tos

var?j?m ar? redz?t, ka darbinieki ir izteikti neapmierin?ti ar? ar darba

procesu k? t?du.

Lai uzzin?tu, k?ds tam ir c?lonis vai c?lo?i, izmantosim v?cu

speci?listu V. Zigerta un L.Langes pied?v?to testu (skat. 3. pielikumu), ar

kuru var uzzin?t uz??muma organizatorisko pak?pi, kas b?t?b? ar? par?da k?

tiek organiz?ts darbs vis? organiz?cij? kopum?.

Jo liel?ks atz?m?to krusti?u skaits pirmaj?s div?s ail?s. Jo augst?ka

uz??muma organizatorisk? pak?pe. Tas liecina, ka darbinieki vai darbinieku

grupas atbalsta vad?bas r?c?bu un ir motiv?ti str?d?t.

Rezult?tus varam redz?t 2.1. tab.

2.1. tabula

A/s “Gai?ezers plus” organizatorisk?s att?st?bas pak?pes noteik?ana

| |N? |Tom?|Tom?r|J? |

| | |r n?|j? | |

|Neveiksmes, p?rk?puma vai cit? gad?jum? vienm?r |8 |11 |19 |62 |

|Daudzi darbinieki cen?as sevi nodro?in?t ar k?du|26 |56 |6 |12 |

|Piek???anu inform?cijai nosaka darbinieka |9 |14 |72 |5 |

|ie?emamais st?voklis, bet ne vi?a funkcijas. | | | | |

|Nav skaidri zin?mi uz??muma m?r?i. |76 |12 |22 |0 |

|Ja pie?auta k??da, par to vispirms uzzina |59 |37 |2 |2 |

|Past?v atsevi??u strukt?ru “egoisms”. |37 |22 |15 |16 |

|Darbinieki vad?bas pie?emtos l?mumus neuzskata |15 |18 |45 |22 |

|par sev saisto?iem, bet gan k? v?rstus pret | | | | |

|Mier?gi un pl?nveid?gi var str?d?t tikai dienas |30 |16 |46 |8 |

|beigu da??, jo p?r?j? laik? vienm?r rodas kaut | | | | |

|Vad?t?ji necen?as, lai l?mumu pie?em?an? |0 |4 |56 |40 |

|iesaist?tos kolekt?vs. Vi?i liek saprast sist?mu| | | | |

|Kad saruna ir par vad?bu, parasti lieto terminu |18 |11 |12 |59 |

|Konflikti visbie??k rodas par s?kumiem. |34 |23 |31 |12 |

|San?ksmes parasti ir ilgsto?as un beidzas bez |32 |27 |31 |10 |

|Darbinieki visai reti uzzina v?rt?jumu par savu |3 |0 |42 |55 |

|darbu. Vi?i pat nezina, p?c k?diem krit?rijiem | | | | |

|Gr?ti un pat bezperspekt?vi censties izvirz?t |48 |27 |19 |6 |

|jaunas idejas un priek?likumus par procesu | | | | |

|Entuziasms darb? ir retums. |18 |22 |41 |29 |

|Princip? ir divu veidu darbinieki – “vecie”, |27 |14 |4 |55 |

|Daudzi darbinieki sl?pjas aiz darba pien?kumu |52 |29 |16 |13 |

|apraksta vai instrukcijas. Vi?i uzmana savas | | | | |

|Darba v?rt?jums bie?i vien balst?s uz emocij?m |57 |33 |4 |7 |

|Daudzi darbinieki p?rdz?vo to, ka vi?u zin??anas|46 |17 |11 |26 |

|netiek izmantotas un vi?i nevar pier?d?t savas | | | | |

|Ne ?pa?i bie?i darbiniekiem rodas apzi?a, ka |63 |8 |29 |0 |

|Darbinieki princip? nev?las kolekt?vu vad?bu, |38 |15 |12 |35 |

|nep?rdz?vo, ja ?ie nor?d?jumi izr?d?s nepareizi.| | | | |

|Kop?: |696 |416 |535 |474 |

2.1. tab. redzam, ka vair?kums darbinieku (62) par negat?v?ko darba

procesu ietekm?jo?o faktoru uzskata to, ka neveiksmes, p?rk?puma vai cit?

gad?jum? vienm?r akt?vi tiek mekl?ts vain?gais. Otraj? viet? ar 59 bals?m

ievietojas tas fakts, kad saruna ir par vad?bu, parasti lieto terminu “tur

aug??”. Tre?o vietu ie?em tas fakts, ka darbinieki visai reti vai nemaz

nezina, p?c k?diem krit?rijiem vi?i tiek v?rt?ti (55 balsis). Ceturto vietu

ie?em tas fakts, ka vad?ba piekopj taktiku “r?kojums – izpilde” (40

balsis), piekto vietu, ka entuziasms darb? ir retums (29 balsis). Lai

noteiktu uz??muma organizatorisk?s att?st?bas pak?pi, var izmantot uz??muma

att?st?bas indeksa izskait?o?anu p?c formulas (2.1.) :

I = 1a + 0,5b + (- 0,5c) + (-

1d), (2.1)

kur a – atbil?u “n?” skaits;

b – atbil?u “tom?r n?” skaits;

c – atbil?u “tom?r j?” skaits;

d – atbil?u “j?” skaits;

N – kop?jais atbil?u skaits.

Indekss atrodas robe??s no +1 l?dz –1. Jo tas ir liel?ks ar “+” z?mi,

jo uz??muma organizatorisk? att?st?bas pak?pe ir apmierino??ka.

Izmantojot a/s “Gai?ezers plus” darbinieku sniegto v?rt?jumu,

ieg?stam ??du organizatorisk?s att?st?bas pak?pes indeksu:

I = 696 + 0,5*416 + (-0,5*535) + (-474) = 0,07

2121

Ieg?tais rezult?ts ir nedaudz virs nulles. Tas noz?m?, ka uz??muma

direktoram ir j?piev?r? liel?ka uzman?ba turpm?kaj?m r?c?b?m attiec?b? uz

darbasp?ku un j?izanaliz? visi aptauj? ieg?tie r?d?t?ji, gan katrs

atsevi??i, gan kop?.

2.1.3. Darba ??m?ju motiv?cija p?c gaidu motiv??anas teorijas

Apkopojot a/s “Gai?ezers plus” str?d?jo?o darbinieku atbildes uz

jaut?jumiem, kuri bija paredz?ti, lai nov?rt?tu darbinieku motiv?ciju p?c

gaidu motiv??anas teorijas (skat. 5. pielikumu), tika ieg?ti ??di

rezult?ti.

Gandr?z visi darbinieki bija nov?rt?ju?i, ka vi?u pielikt?s p?les

nodro?ina attiec?gu rezult?tu. Vid?jais v?rt?jums (E – P) = 0,9.

Domas dal?j?s attiec?b? uz to, vai sasniegtais rezult?ts tiek

attiec?gi nov?rt?ts.

Str?dnieki, ka sasniegtais rezult?ts netiek attiec?gi nov?rt?ts.

Liel?kaj? da?? gad?jumu v?rt?jums ?aj? jaut?jum? (P – O) = 0. Tas liecina

par to, ka darbinieki necer, ka p?c labi izpild?ta darba vi?i sa?ems ar?

lab?ku atalgojumu.

Sav?d?ks v?rt?jums ?aj? jaut?jum? ir cehu vad?t?jiem un ofisa

darbiniekiem. Vi?i darba rezult?ta saist?bu ar atalgojumu (P – O) vid?ji ir

nov?rt?ju?i ar 7 ball?m. Tas t? var?tu b?t t?p?c, ka vi?u darbu direktors

var nov?rt?t daudz objekt?v?k. Piem?ram, no str?dnieku pozit?v?s vai ne tik

pozit?v?s darb?bas ir atkar?ga visa komandas darb?ba, bet ofisa darbinieki

un vi?u darbs direktoram ir redzams ikdien?.

Jaut?jum?, vai darbinieki ir apmierin?ti ar savu atalgojumu, domas

dal?s vispla??kaj? noz?m?. Atbildes nav iesp?jams klasific?t p?c darbinieku

ie?emam? amata. Vien?gi ir nov?rojama tendence, ka vair?k ar savu

atalgojumu ir apmierin?ti tie darbinieki, kuri str?d? pirmos 3 – 4 m?ne?us.

Vi?i savu atalgojumu V vid?ji nov?rt? ar 8 ball?m, ta?u palielinoties darba

st??am, atalgojuma v?rt?jumam ir tendence samazin?ties. Vid?ji ?is

v?rt?jums V = 5 balles.

Ieg?tos rezult?tus ievietojot formul? (1.1), ieg?stam ??dus rezult?tus:

Str?dniekiem:

Motiv?jums = 0,9 * 0 * 7 = 0

B?vdarbu vad?t?ji, ofisa darbinieki:

Motiv?jums = 0,9 * 0,7 * 7 =4,41

Redzam, ka str?dnieki nav motiv?ti str?d?t, savuk?rt ceha vad?t?ji un

ofisa darbiniekiem 10 ballu sist?m? motiv?jums sast?da 4,41 balli.

2.1.4. Darba ??m?ju motiv?cija p?c taisn?guma motiv??anas teorijas

Lai izmantotu taisn?guma motiv??anas teoriju motiv?cijas probl?mu

atra?an?, apskat?m? uz??muma darbiniekiem tika uzdots jaut?jums, vai cits

darbinieks par t?du pa?u padar?tu darbu sa?em ar? t?du pa?u atalgojumu?

Ieg?tie rezult?ti ir ??di.

Ar apstiprino?u atbildi – j? ir atbild?jis tikai 2 darbinieks.

Noliedzo?i ir atbild?ju?i 64 darbinieki. To, ka vi?i gandr?z nekad nav

sa??mu?i par vienu un to pa?u darbu t?du pa?u atalgojumu k? citi

darbinieki, ir apstiprin?ju?i 20 darbinieki, savuk?rt 14 darbinieki

uzskata, ka vi?u atalgojums gandr?z vienm?r ir t?ds pats k? citiem

darbiniekiem par to pa?u darbu.

Procentu?lo atbil?u sadal?jumu varam redz?t 8. att?ls.

8.att?ls. Vai cits darbinieks par t?du pa?u izdar?tu darbu sa?em t?du pa?u

atalgojumu

8. att?ls. redzam, ka 64% no aptauj?tajiem darbiniekiem uzskata, ka

cits darbinieks par t?du pa?u darbu nesa?em t?du pa?u atalgojumu. L?dz ar

to varam secin?t, ka darbinieki nav motiv?ti str?d?t, jo vi?iem nav

taisn?guma saj?tas. ?? fakta rezult?t? darbiniekiem, kuriem taisn?guma

izj?tas, cen?as labot situ?ciju samazinot savas p?les, lai sasniegtu to

pa?u rezult?tu, vai pat aiziet no darba.

2.1.5. Darba ??m?ju motiv?cija p?c stimul?jo??s motiv??anas teorijas

L?dzot atbild?t a/s “Gai?ezers plus” darbiniekus uz jaut?jumiem, ar

kuru pal?dz?bu motiv??anu var?tu v?rt?t p?c stimul?jo??s motiv??anas

teorijas (skat. 7. pielikumu), tika ieg?ti sekojo?i rezult?ti.

Uz jaut?jumu, vai j?su r?c?ba ir atkar?ga no iepriek??jiem

secin?jumiem un pieredzes, apstiprino?i ar atbildi j? atbild?ja 91

aptauj?tais darbinieks, savuk?rt 9 darbinieki gandr?z

10. att?ls. Vai J?su r?c?ba ir atkar?ga no iepriek??jiem secin?jumiem

un pieredzes.

vienm?r r??in?s ar iepriek??jo pieredzi un secin?jumiem. Procentu?lo

atbil?u sadal?jumu varam redz?t 10. att?ls.

K? redzam 10. att. 91% aptauj?to darbinieku r??in?s ar savu

iepriek??jo pieredzi, bet 9% aptauj?to to dara gandr?z vienm?r. Starp

aptauj?tajiem darbiniekiem nebija t?du, kas ner??in?tos ar savu iepriek??jo

pieredzi un secin?jumiem.

T?p?c varam secin?t, ka uz??mum? ir j?b?t past?v?gai un ilglaic?gai

darbinieku v?rt??anas sist?mai. Vai ??da sist?ma re?li uz??mum? eksist?,

atbildi sniegs n?kamie divi jaut?jumi.

Atbildot uz jaut?jumu, vai j?s par vienu un to pa?u darbu vienm?r

sa?emiet vienu un to pa?u atalgojumu, tikai 7 aptauj?tie darbinieki ir

atbild?ju?i pozit?vi ar atbildi j?. 5 darbinieki uzskata, ka t? nenotiek

gandr?z nekad, savuk?rt 4 aptauj?tie darbinieki uzskata, ka par vienu un to

pa?u darbu vi?i gandr?z vienm?r sa?em t?du pa?u atalgojumu. Liel?k? da?a

darbinieku (84) uzskata, ka vi?i tom?r nesa?em vienu un to pa?u atalgojumu

par vienu un to pa?u padar?to darbu. Atbil?u procentu?lo sadal?jumu varam

redz?t 11.att.

11.att. Vai J?s par vienu un to pa?u darbu vienm?r sa?emiet vienu un

to pa?u atalgojumu

K? redzam 12. att., 84% aptauj?to darbinieku uzskata, ka vi?i par

vienu un to pa?u padar?to darbu tom?r nesa?em vienu un to pa?u atalgojumu.

Tas savuk?rt liecina par to, ka uz??mum? nepast?v vienota, ilglaic?ga

darbinieku veikt? darba v?rt??anas sist?ma. L?dz ar to darbinieks neb?s

motiv?ts str?d?t lab?k, jo nav nek?das garantijas, ka vi?a padar?tais darbs

tiks atbilsto?i nov?rt?ts.

Uz jaut?jumu, vai j?s par vienu un to pa?u p?rk?pumu sa?emiet vienu

un to pa?u sodu, 67 aptauj?tie darbinieki atbild?ja apstiprino?i ar atbildi

j?, ta?u 20 darbinieki atbild?ja noliedzo?i. 11 darbinieki uzskata, ka vi?i

gandr?z vienm?r sa?em vienu un to pa?u sodu, ta?u 2 darbinieks uzskata, ka

vi?? gandr?z nekad nesa?em vienu un to pa?u sodu par vienu un to pa?u

p?rk?pumu. Procentu?lo atbil?u sadal?jumu varam redz?t 12.att.

12. att. Vai J?s par vienu un to pa?u p?rk?pumu vienm?r sa?emiet vienu un

to pa?u sodu

12. att. redzam, ka liel?k? da?a darbinieku (67%) uzskata, ka vi?i

par vienu un to pa?u izdar?to p?rk?pumu sa?em vienu un to pa?u sodu. Tas

?auj spriest, ka p?rk?pumi tiek sod?ti p?c noteiktas sist?mas, jo tikai 12%

aptauj?to darbinieku nepiekr?t tam, ka past?v noteikta p?rk?pumu sod??anas

sist?ma.

Ta?u kopum? situ?cija uz??mum? ir diezgan haotiska, un darbiniekiem

ir sam?r? gr?ti balst?ties uz iepriek??jo pieredzi.

NOBEIGUMS

Galven? atzi?a, ko ieg?st da??du person?la vad??anas probl?mu

p?t?jumos, ir nepiecie?am?ba piev?rst paaugstin?tu uzman?bu person?lam un

t? kopdarb?bas vad??anas metod?m augsti automatiz?tu tehnolo?iju apst?k?os.

Strat??iskais virziens ir maksim?la tehnisko iesp?ju izmanto?ana, darba

humaniz?cija un darbinieku iniciat?vas atbalst??ana ar visiem iesp?jamiem

l?dzek?iem. Visnota? sv?t?gas un v?r? ?emamas ir ??das atzi?as:

V soci?l?s inov?cijas ir tikpat svar?gas, k? tehnolo?isk?s;

V kapit?ls invest?jams ne tikai jaun?kaj? un modern?kaj? tehnik?,

tehnolo?ij?, bet ar? person?la sagatavo?anai un apm?c?bai;

V darbinieku aktivit?tes koordin?cija ir j?nodro?ina ar komunik?cijas

l?dzek?iem, k? ar? veicinot savstarp?ju psiholo?isku sapra?anos;

V Kolekt?va probl?mas nepiecie?ams risin?t ar kop?j?m p?l?m, veidojot

kooperat?va darba stilu.

P?c rietumu speci?listu dom?m n?kotnes person?lpolitikas veido?an?

jau ?odien ir j?iev?ro ??di principi:

V piln?ga uztic?ba darbiniekam, tam pie??irot maksim?li iesp?jamo

past?v?bu;

V person?lvad?bas taktik? galven? v?rt?ba piegrie?ama cilv?kam un

vi?a iniciat?vai (!);

V uz??muma darb?bas rezult?ti ir tie?i atkar?gi no kolekt?va

salied?t?bas pak?pes;

V maksim?la vad?bas funkciju dele???ana darbiniekam;

V nepiecie?ams visnota? att?st?t darbinieku motiv?ciju.

Pielikums

2. pielikums

Aptaujas anketa

J?su ie?emamais amats ___________________________

Uz??mum? nostr?d?tais laiks ______________________

L?dzu J?s atbild?t uz t?l?k eso?ajiem jaut?jumiem. Atbildei ir doti 5

punkti. Ja J?s piln?b? piekr?tat 1. Variantam, tad v?rt?jum? j?liek 5 – 0,

ja piekr?tat 2. Variantam, tad 0 – 5, p?r?jie iesp?jamie varianti ir 4 – 1,

3 – 2, 2 – 3, 1 – 4.

K? darbinieks savos kol??os augstu v?rt?ju ??das ?pa??bas:

1. sp?ju piel?goties eso?ajiem apst?k?iem un r?koties atbilsto?i

pie?emtajiem l?mumiem un principiem;

2. past?v?bu un sp?ju padar?t darbu sev interesantu.

Apm?cot savu kol??i jaunam darbam, piev?r?u uzman?bu ??du faktoru

noz?m?gumam:

3. karjeras iesp?j?m un vi?a darba svar?gumam komand?;

4. iesp?j?m sadarboties ar kompetentiem un interesantiem

kol??iem.

Vislab?k? motiv?cija un v?l??an?s str?d?t komand? tiek sasniegta:

5. ja pan?kumi darb? tiek labi apmaks?ti, darbinieki sa?em

apbalvojumus;

6. ja visiem darbiniekiem ir ?rtas darba vietas un labi

darba apst?k?i.

Uzskatu, ka man vissvar?g?kais ir:

7. sp?ja labi sadarboties ar kol??iem un v?l??an?s str?d?t komand?;

8. notur?ga v?l??an?s padar?t sev darbu interesantu un pe??u neso?u.

Rezultat?vu darbu un motiv?ciju komand? var sasniegt:

9. ja ir sadarb?ba un visiem labas attiec?bas;

10. ja katrs zina savus perspekt?vos pl?nus un ir p?rliecin?ts

par savu n?kotni.

Uzskatu, ka uzman?ba oblig?ti ir j?piev?r?:

11. darba l?dzek?u un apst?k?u l?menim un algas konkur?tsp?jai;

12. iesp?jai str?d?t patst?v?gi, personisk?s att?st?bas un

br?v?bas iesp?jai.

Uzskatu, ka komand? ir svar?gi, lai b?tu iesp?ja:

13. darbiniekiem ?tri pie?emt uz??muma visp?rpie?emtos

noteikumus;

14. sa?emt augstu samaksu un str?d?t labos darba apst?k?os.

Cilv?ki ir motiv?ti un str?d? rezultat?vi:

15. ja ir sadarb?ba un visiem labas savstarp?j?s attiec?bas;

16. ja par darba rezult?tu un pan?kumiem darb? var sa?emt pr?miju.

Ja es dom?ju par darbu jaun? jom?, tad ?oti svar?gi ir:

17. ?? darba noz?me uz??mum? un iesp?ja veidot karjeru

organiz?cijas ietvaros;

18. ekonomisk?s priek?roc?bas, darba apmaksa, darba apst?k?i un

l?dzek?i sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m.

Sarun?joties ar jauniem darbiniekiem par uz??mumu un vi?a pien?kumiem,

sevi??i uzsveru:

19. uz??muma presti?u un to, ka darbs nav sare???ts un ir viegli

apg?stams;

20. iesp?ju patst?v?gi pie?emt l?mumus un pilnveidoties.

Par lab?kajiem kol??iem uzskatu cilv?kus:

21. kuri ir ieinteres?ti sadarb?b? ar lab?kajiem un grib str?d?t

komand?;

22. kuri ir godk?r?gi un lepojas ar savu darbu.

Esmu p?rliecin?ts, ka kolekt?va efektivit?te b?s augsta, ja darbiniekiem

b?s nodro?in?tas:

23. labas telpas, darba l?dzek?i un ?rtas vieta kolekt?va atp?tai;

24. stabila pl?no?ana konkr?tiem un saprotamiem darba

uzdevumiem.

Ja run?ju par savu vad?bu un atbild?bu, sevi??i uzsveru:

25. ka darbam ir br?vi apst?k?i un ir iesp?ja personiski att?st?ties;

26. darba uzdevumu noz?mi no firmas un karjeras iesp?jas viedok?a.

Nov?rt?jot savu darbu, sevi??i augstu v?rt?ju:

27. uztic?bu darb?, lepnumu par to, godk?r?bu un gatav?bu

pan?kumiem;

28. gatav?bu izpild?t r?kojumus un darboties atbilsto?i

instrukcij?m, vad?t?ja vad?bas stilam un kolekt?va iek??jiem noteikumiem.

Lab?kais, ko vad?t?js var izdar?t, lai kolekt?vs str?d?tu efekt?vi un

motiv?ti:

29. par?p?ties par cilv?ku savstarp?j?m attiec?b?m un sadarb?bu

kolekt?v?;

30. nodro?in?t pirmklas?gus un m?sdien?gus darba apst?k?us un

darba l?dzek?us, k? ar? ?rtas telpas kolekt?va atp?tai.

Dom?ju, ka motiv?cija un atbild?ba attieksme pret darbu ir atkar?ga

no iesp?jas:

31. sav? darb? realiz?t personisk?s intereses, ieskaitot personisko

att?st?bu;

32. sa?emt pr?miju un atzin?bu par labiem rezult?tiem darb? un

citiem sasniegumiem.

2. pielikuma turpin?jums

K? sava darba pozit?v?s puses es uzskatu:

33. konkur?tsp?j?gas ekonomisk?s priek?roc?bas un pat?kamus

darba apst?k?us;

34. labo sadarb?bu uz??mum? un labv?l?gu atmosf?ru.

Darba rezultativit?ti var nodro?in?t:

35. ja prec?zi sapl?no darba uzdevumus ilg?kam laika posmam;

36. ja dod iesp?ju apmierin?t personisko ieinteres?t?bu no

individu?l?s att?st?bas viedok?a.

Labpr?t?k str?d?ju ar cilv?ku:

37. kur? ir ieinteres?ts savos kol??os un v?las akt?vi sadarboties

komand?;

38. kur? ?tri piel?gojas pie?emtajiem noteikumiem un manam darba

stilam.

Vad?t?js var nodro?in?t rezultat?vu un efekt?vu padoto darbu:

39. ja dod iesp?ju att?st?t individualit?ti un profesion?lismu,

balstoties uz padoto personiskaj?m interes?m;

40. ja past?v?gi uzlabo darba apst?k?us un veido labv?l?gu atmosf?ru.

St?joties darb?, piev?r?u uzman?bu:

41. uz??muma labkl?j?bai, iev?rojamam produkta ?patsvaram tirg?

un darba vieglumam;

42. labv?l?gai atmosf?rai uz??mum?, kol??iem k?

ieinteres?t?m person?m un v?lmei sadarboties komand?.

V?rt?jot kol??us, sevi??i piev?r?u uzman?bu tam:

43. k? vi?i prot att?st?t savu darbu atbilsto?i sav?m interes?m;

44. k? vi?i v?rt? labus darba apst?k?us un v?l??anos veikt savus

uzdevumus par paredz?to samaksu.

Kad sarun?jos ar nepiedero?iem cilv?kiem par savas noda?as uzdevumiem

un eso?aj?m priek?roc?b?m, uzsveru:

45. ?o uzdevumu svar?gumu un iesp?ju ie?emt augst?ku amatu;

46. firmas stabilit?ti un darba vienk?r??bu.

Uzskatu, ka cilv?ki str?d? cent?g?k un efekt?v?k:

47. ja vi?i g?st apmierin?jumu no darba, ?emot v?r? personisko

att?st?bu;

48. ja komand? ir laba sadarb?ba un starp kol??iem labas attiec?bas.

2. pielikuma turpin?jums

Manupr?t, lab?kie darbinieki ir:

49. godk?r?gie un tie, kuri nesl?pj lepnumu par savu darbu un

uz??mumu;

50. tie, kuri augstu v?rt? labus darba apst?k?us un grib str?d?t par

savu algu.

Es dom?ju, ka r?kojumu izpildi sekm? ??das priek?roc?bas:

51. ja starp kol??iem ir labv?l?ga attieksme un vi?i ir interesantas

person?bas;

52. ja ir iesp?ja patst?v?gi un br?vi str?d?t, att?st?ties.

Manupr?t, efektivit?ti un motiv?ciju darb? var uzlabot, ja nodro?ina:

53. pr?miju un atzin?bu laba rezult?ta gad?jum?;

54. prec?zu darba pl?no?anu, dro??bu par past?v?ga darba esam?bu

un fiks?tu pien?kumu loku.

K? darbinieks visaugst?k v?rt?ju:

55. gatav?bu veikt savu darbu par eso?o algu un sp?ju nov?rt?t

labos apst?k?us;

56. prasmi sadarboties ar kol??iem un uztur?t labu gaisotni kolekt?v?.

Sav? komand?, lai g?tu pan?kumus, v?rt?ju ??das ?pa??bas:

57. godk?ri un lepnumu par savu darbu;

58. sava darba pilnveido?anu, lai darbs b?tu interesants un dotu

pe??u.

Run?jot ar jauniem darbiniekiem par uz??muma priek?roc?b?m, uzsveru:

59. ka uz??mum? ir augsta alga un rad?ta pat?kama atmosf?ra un

darba apst?k?i;

60. ka darba vieta ir stabila, uz??mums ir veiksm?gs un veicamie

pien?kumi vienk?r?i.

3. pielikums

Aptaujas anketa

Darba ??m?ju motiv?cija p?c F. Hercberga teorijas

L?dzu saran??jiet min?tos faktorus (1. viet? tas r?d?t?js, kas J?s

visvair?k piesaista darbam, un attiec?gi p?d?j? viet? tas r?d?t?js, kur?

Jums ??iet vismazsvar?g?kais, lai pietur?tu J?s pie pa?reiz?j? darba).

Tabulas 1. ail?t? situ?cija, k?du J?s v?l?tos, bet 2. ail?t? –

faktoru noz?m?gums pa?reiz?j? darb?.

J?su ie?emamais amats____________________________

Uz??mum? nostr?d?tais laiks ________________________

|Nr.p.k.|Faktors |1. |2. |

|1 |Pan?kumi darb? | | |

|2 |Pan?kumu atz??ana | | |

|3 |Darba process | | |

|4 |Atbild?bas pak?pe | | |

|5 |Izaugsmes iesp?ja, karjera | | |

|6 |Profesion?l? izaugsme | | |

|7 |Darbavietas saglab??anas | | |

|8 |Soci?lais statuss | | |

|9 |Organiz?cijas darb?ba | | |

|10 |Darba apst?k?i | | |

|11 |Tie?? vad?t?ja attieksme | | |

|12 |Person?g? dz?ve | | |

|13 |Attiec?bas starp darbiniekiem | | |

|14 |Darba alga | | |

|15 |Attiec?bas ar padotajiem | | |

4. pielikums

Aptaujas anketa

Organizatorisk?s att?st?bas pak?pes noteik?ana

L?dzu, sniedziet savas atbildes uz tabul? paustajiem viedok?iem. Ar

krusti?u atz?m?jiet tikai vienu atbildes variantu katr? ail?t?.

| |N? |Tom?|Tom?|J? |

| | |r n?|r j?| |

|Neveiksmes, p?rk?puma vai cit? gad?jum? vienm?r | | | | |

|Daudzi darbinieki cen?as sevi nodro?in?t ar k?du| | | | |

|Piek???anu inform?cijai nosaka darbinieka | | | | |

|ie?emamais st?voklis, bet ne vi?a funkcijas. | | | | |

|Ja pie?auta k??da, par to vispirms uzzina | | | | |

|Darbinieki vad?bas pie?emtos l?mumus neuzskata | | | | |

|par sev saisto?iem, bet gan k? v?rstus pret | | | | |

|Mier?gi un pl?nveid?gi var str?d?t tikai dienas | | | | |

|beigu da??, jo p?r?j? laik? vienm?r rodas kaut | | | | |

|iesaist?tos kolekt?vs. Vi?i liek saprast sist?mu| | | | |

|Kad saruna ir par vad?bu, parasti lieto terminu | | | | |

|San?ksmes parasti ir ilgsto?as un beidzas bez | | | | |

|Darbinieki visai reti uzzina v?rt?jumu par savu | | | | |

|darbu. Vi?i pat nezina, p?c k?diem krit?rijiem | | | | |

|Gr?ti un pat bezperspekt?vi censties izvirz?t | | | | |

|jaunas idejas un priek?likumus par procesu | | | | |

|Princip? ir divu veidu darbinieki – “vecie”, | | | | |

|Daudzi darbinieki sl?pjas aiz darba pien?kumu | | | | |

|apraksta vai instrukcijas. Vi?i uzmana savas | | | | |

|Darba v?rt?jums bie?i vien balst?s uz emocij?m | | | | |

|Daudzi darbinieki p?rdz?vo to, ka vi?u zin??anas| | | | |

|netiek izmantotas un vi?i nevar pier?d?t savas | | | | |

|Ne ?pa?i bie?i darbiniekiem rodas apzi?a, ka | | | | |

|Darbinieki princip? nev?las kolekt?vu vad?bu, | | | | |

|nep?rdz?vo, ja ?ie nor?d?jumi izr?d?s nepareizi.| | | | |

5. pielikums

Aptaujas anketa

Darba ??m?ju motiv?cija p?c gaidu motiv??anas teorijas

Sniedziet, l?dzu, savu v?rt?jumu uz sekojo?iem jaut?jumiem.

J?su ie?emamais amats ____________________________

Uz??mum? nostr?d?tais laiks________________________

1. J?su pielikt?s p?les nodro?ina attiec?gu rezult?tu ______ (v?rt?jums 0 –

1; n? – 0; j? – 1)

2. J?su sasniegtais rezult?ts tiek attiec?gi nov?rt?ts _______ (v?rt?jums 0

– 1)

3. Cik liel? m?r? J?s esat apmierin?ts ar savu atalgojumu ______ (v?rt?jums

0 – 10)

6. pielikums

Aptaujas anketa

Darba ??m?ju motiv?cija p?c stimul?jo??s motiv??anas teorijas

L?dzu, atbildiet uz sekojo?iem jaut?jumiem!

J?su ie?emamais amats _______________________________

Uz??mum? nostr?d?tais laiks __________________________

1. Vai J?su r?c?ba ir atkar?ga no iepriek??jiem secin?jumiem un pieredzes?

J? N? Gandr?z vienm?r

Gandr?z nekad

2. Vai J?s par vienu un to pa?u darbu vienm?r sa?emiet vienu un to pa?u

atalgojumu?

J? N? Gandr?z vienm?r

Gandr?z nekad

3. Vai J?s par vienu un to pa?u p?rk?pumu vienm?r sa?emiet vienu un to pa?u

sodu?

J? N? Gandr?z vienm?r

Gandr?z nekad

-----------------------

[pic]

1S 224

2K 56

3A 112

4L 168

5V 224

6E 56

7R 168

8K 112

9L 56

10S 224

11E 168

12I 112

13I 112

14P 168

15R 112

16A 168

17V 168

18E 112

19T 224

20K 56

21L 168

22V 112

23P 112

24S 168

25I 56

26A 224

27V 56

28T 224

29L 112

30E 168

31I 112

32A 168

33E 112

34R 168

35S 224

36I 56

37L 112

38T 168

39L 168

40P 112

41S 168

42R 112

43K 112

44E 168

45A 112

46T 168

47I 112

48T 168

49V 112

50P 168

51R 112

52K 168

53A 56

54T 224

55P 168

56R 112

57V 112

58K 168

59P 168

60S 112

Страницы: 1, 2

Рефераты

Darba speka loma uznemejdarbiba